Vasara ir tas laiks, kad darba devēji ir tiesīgi izmantot iespēju savā uzņēmumā nodarbināt bērnus vai pusaudžus, sniedzot iespēju iegūt pozitīvu pirmo darba pieredzi algotā darbā.
Bērnu nodarbināšana.
Bērnus vecumā no 13 gadiem var nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā tādā gadījumā, ja viens no bērna vecākiem devis rakstveida piekrišanu bērna nodarbināšanai. Darbus, kuros atļauts nodarbināt bērnus, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 10. Brīvlaikā bērnus nedrīkst nodarbināt ilgāk par 4 stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā, nosakot 5 dienu darba nedēļu. Bērnus aizliegts nodarbināt pastāvīgā darbā, virsstundās un nakts laikā, kas Darba likuma izpratnē ir laikposms no plkst. 20 līdz 6.
Pusaudžu nodarbināšana.
Pusaudžus vecumā no 15 līdz 18 gadu vecumam aizliegts nodarbināt darbos īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Darbus, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 206. Pusaudžus nedrīkst nodarbināt ilgāk par 7 stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā. Pusaudžiem ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņu darba laiks ir ilgāks par 4.5 stundām, un šāda pārtraukuma ilgums nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Pusaudžiem ir noteikta 5 dienu darba nedēļa un liegums strādāt nakts laikā un virsstundas.
Prasības nepilngadīgo nodarbināšanā.
Nepilngadīgas personas drīkst pieņemt darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates, ko var veikt ģimenes ārsts, un šāda apskate ir jāveic katru gadu. Tāpat obligāta prasība ir darba līgums – tas ir galvenais dokuments, bez kura darba attiecības ar nepilngadīgu personu nedrīkst uzsākt. Pirms darba līguma noslēgšanas darba devējam ir pienākums informēt vienu no nepilngadīgā vecākiem (vai aizbildņiem) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem darba vietā. Nepilngadīgām personām arīdzan nenosaka pārbaudes laiku darba tiesisko attiecību ietvaros. Darba devējs nedrīkst norīkot nepilngadīgos darbiniekus darbā nedēļas atpūtas laikā (sestdienas un svētdienas), izņemot gadījumus, lai novērstu nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas u.c. gadījumos, kas noteikti Darba likuma 143. panta 4. daļā.