Fiziskā slodze darbā
Ministru kabineta noteikumi Nr. 359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās” paredz, ka darba devējam darba telpās jānodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats (t.i., gaisa temperatūra, gaisa relatīvais mitrums, gaisa kustības ātrums) atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai.
Fiziskā slodze tiek iedalīta šādās kategorijās:
• I kategorija – darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu vai nelielu fizisku piepūli (piemēram, visi garīga darba darītāji, darbs pie dažādām vadības pultīm, darbs, kas tiek veikts sēdus, stāvus vai pārvietojoties, vieglu priekšmetu (līdz 1 kg) pārvietošana);
• II kategorija – darbs, kas saistīts ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli (piemēram, pastāvīga smagumu (līdz 10 kg) celšana un pārvietošana, metināšana, metālapstrādes darbi);
• III kategorija – smags darbs (piemēram, pastāvīga smagumu (vairāk par 10 kg) celšana un pārvietošana).
Noteiktās mikroklimata prasības
Gada siltajā periodā, kad vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām ir vairāk par 10°C:
• I kategorijas fiziskās slodzes darba veicējiem darba telpās gaisa temperatūrai jābūt 20–28°C, gaisa kustības ātrumam 0,05–0,15 m/s, gaisa relatīvajam mitrumam 30–70%;
• II kategorijas fiziskās slodzes darba veicējiem darba telpās gaisa temperatūrai jābūt 16–27°C, gaisa kustības ātrumam 0,1–0,4 m/s, gaisa relatīvajam mitrumam 30–70%;
• III kategorijas fiziskās slodzes darba veicējiem darba telpās gaisa temperatūrai jābūt 15–26°C, gaisa kustības ātrumam 0,2–0,5 m/s, gaisa relatīvajam mitrumam 30–70%.
Ko var darīt darba devējs?
Lai nodrošinātu darbinieku drošību un veselību karstajā laikā, darba devējs var veikt dažādus preventīvus pasākumus, piemēram:
• Biroja telpās atvērt logus un durvis pēc iespējas plašāk, tādējādi palielinot dabīgo ventilāciju;
• Logiem izmantot aizkarus, žalūzijas vai citu ēnojumu, lai pasargātu darbiniekus no tiešiem saules stariem;
• Ierīkot ventilāciju gaisa kustības palielināšanai vai uzstādīt gaisa kondicionieri;
• Nodrošināt vēsu dzeramo ūdeni un atvēsinošas uzkodas;
• Nodrošināt regulāras pauzes;
• Apmācīt darbiniekus par pārkaršanas simptomiem un rīcību pašsajūtas pasliktināšanās gadījumā.
Ko var darīt darbinieks?
Arī pats darbinieks var veikt vairākus pasākumus, lai pasargātos no pārkaršanas darba vietā, piemēram:
• Vērsties pie darba devēja vai darba aizsardzības speciālista par apgrūtinātiem darba apstākļiem;
• Regulāri dzert ūdeni, pēc iespējas izvairoties no kofeīnu saturošiem dzērieniem;
• Izmantot regulāras pauzes, lai atpūstos vēsākā vietā;
• Ja darba specifika to atļauj, valkāt vieglu, elpojošu apģērbu, kas izgatavots no dabīgiem materiāliem;
• Vienojoties ar darba devēju, pielāgot darba laiku tā, lai smagākie darbi tiktu veikti tajos dienas laikos, kad temperatūra ir zemāka.
Darba aizsardzības likuma 18. pantā ir noteiktas darbinieka tiesības atteikties no darba veikšanas, ja attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku darbinieka vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā.