Otrdien, 25. jūnijā, pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība”, kas pilnveidos darbnespējas lapu izsniegšanu ārstniecības personām to izrakstīšanā un to saņemšanu pacientiem. Līdz ar grozījumiem papildu ārstiem un ārstu palīgiem turpmāk darbnespējas lapu varēs izrakstīt arī zobārsti un vecmātes.
Jaunais regulējums
Ārstniecības iestādē strādājošs zobārsts varēs izsniegt darbnespējas lapu par pirmajām 3 dienām saistībā ar veiktām manipulācijām zobārstniecībā vai mutes dobuma saslimšanu. Vecmātes varēs izsniegt darbnespējas lapu saistībā ar grūtniecību un pēcdzemdību periodu.
Kā papildus kontroles mehānisms pie ilgstošām darbnespējām, noteikumos plānota 90 dienu darbnespējas kontrole ar klātienes novērtējumu, izņemot gadījumus, ja persona atrodas stacionārā. Ja darbnespēja turpinās ilgāk par 90 dienām, ārstam klātienē būs jānovērtē personas veselības stāvoklis. Nepieciešamības gadījumā ārsts noslēgs esošo lapu B un izsniegs jaunu — iepriekšējās B darbnespējas lapas turpinājumu.
Saistībā ar Covid-19 saslimšanu darbnespēju varēs izsniegt ne ilgāk kā par pirmajām 6 dienām, bet, darbnespējai turpinoties, pacientam būs jādodas vizītē pie ārsta (ne vēlāk kā līdz 7. dienai no darbnespējas lapas sākuma).
Turpmāk ārvalstīs izsniegta darbnespējas lapa, izmantojot vienoto veidlapu, uzreiz būs iesniedzama Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) un to vairs nevajadzēs pieprasīt ārstam Latvijā, risinot jautājumus par vajadzīgo dokumentu noformēšanu pabalsta saņemšanai.
Darbnespējas apmaksa
Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darbiniekam būtu bijis jāstrādā (A lapa). Likuma Par maternitātes un slimību apdrošināšanu 36. pants paredz, ka darba devēja pienākums ir darbiniekiem, kuriem darba periodā iestājusies darbnespēja, izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu:
• ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par 2. un 3. darbnespējas dienu;
• ne mazāk kā 80% apmērā no vidējās izpeļņas par laiku no 4. darbnespējas dienas, taču ne ilgāku par 9 kalendāra dienām.
Likums paredz, ka pirmā slimības diena netiek apmaksāta.
Slimības pabalstu savukārt darbiniekam vai pašnodarbinātajam izmaksā VSAA par to laiku, kad persona nevar strādāt un zaudē ienākumus slimības dēļ (B lapa):
• ja saslimusi pati apdrošinātā persona, slimības pabalstu izmaksā no 10. slimības dienas;
• ja saslimšanas cēlonis ir nelaimes gadījums darbā, tad slimības pabalstu izmaksā no 11.slimības dienas;
• ja saslimis bērns, slimības pabalstu izmaksā no bērna pirmās saslimšanas dienas;
• ja saslimšanas cēlonis ir arodsaslimšana, tad slimības pabalstu izmaksā darba ņēmējam no pirmās slimības dienas.