Darba likuma 151. pants nosaka, ka uz ikgadēju apmaksātu papildatvaļinājumu tiesības ir tiem darbiniekiem, kuru aprūpē ir bērni, un arī tiem, kuru darba apstākļi ir saistīti ar īpašu risku.
Papildatvaļinājums darbiniekiem ar bērniem:
- Darbiniekiem, kuru aprūpē ir 3 vai vairāk bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam – 3 darba dienas;
- Darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par 3 bērniem vecumā līdz 14 gadiem, – ne mazāk par 1 darba dienu.
Likumā noteiktais papildatvaļinājuma dienu skaits nesummējas, tātad, ja ģimenē ir 3 bērni un 1 no viņiem ar invaliditāti, papildatvaļinājums būs 3, nevis 6 darba dienas. Tāpat arī 3 papildatvaļinājuma dienas pienāksies tad, ja ģimenē ir vairāk kā 3 bērni līdz 16 gadu vecumam. Ja darbiniekam aprūpē ir 1 bērns līdz 14 gadu vecumam un 1 bērns ar invaliditāti, darbiniekam pienāksies 3 darba dienu papildatvaļinājums. Taču darba devējam nav aizliegts uzņēmuma normatīvajos aktos paredzēt labākus atvaļinājuma (t.sk. papildatvaļinājuma) nosacījumus nekā noteikts likumā.
Darbiniekam ir tiesības uz papildatvaļinājumu visu periodu, kamēr bērns ir attiecīgajā vecumā. Piemēram, ja bērnam ir 14 gadi un 11 mēneši, vecākiem likumā noteiktais papildatvaļinājums pienākas līdz bērna 15 gadu sasniegšanas jubilejai.
Papildatvaļinājumu par bērnu darba devējs ir tiesīgs piešķirt, pamatojoties uz darbinieka iesniegumu un tikai tādā gadījumā, ja darbinieks ir uzrādījis attiecīgu faktu apstiprinoša dokumenta oriģinālu (piemēram, bērna dzimšanas apliecību ar sava vārda un uzvārda ierakstu attiecīgajā ailē vai pase ar ierakstu par bērna esamību).
Papildatvaļinājums darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam.
Saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 1. panta 19. punktu īpašs risks ir tāds darba vides risks, kas saistīts ar paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai paaugstinātu risku darbinieka drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai līdz pieļaujamam līmenim samazināt ar citiem darba aizsardzības pasākumiem, kā vien saīsinot darba laiku, kurā darbinieks pakļauts šim riskam.
Darba devējs ir atbildīgs par darba vides riska novērtējumu uzņēmumā un, pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, ir tiesīgs noteikt ar īpašu risku saistītos amatus uzņēmumā. Noskaidrot, vai amats ir pakļauts īpašam riskam, darbinieks var pie uzņēmuma darba aizsardzības speciālista.
Darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam, ir tiesības strādāt saīsinātu normālo darba laiku (7 stundas dienā), saņemt piemaksu par darbu un papildatvaļinājumu – ne mazāk kā 3 darba dienas.
Papildatvaļinājuma izmantošanas kārtība.
Lai arī papildatvaļinājums darbiniekiem ar bērniem nesummējas, ja darbiniekam ir bērni, par kuriem pienākas papildatvaļinājums, kā arī darbinieks veic darbu, kura apstākļi ir saistīti ar īpašu risku, šādam darbiniekam pienākas gan papildatvaļinājums par bērniem, gan par darbu ar īpašu risku.
Papildatvaļinājums attiecas uz darbinieka individuālo darba gadu – tas tiek skaitīts no darba tiesisko attiecību sākuma katram darbiniekam individuāli un to nepieciešams izmantot līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Tātad papildatvaļinājumu nedrīkst uzkrāt un pārcelt uz nākamiem gadiem. Ja izņēmuma gadījumā nav iespējams izmantot papildatvaļinājumu kārtējā gada laikā, izvērtējot konkrētās situācijas apstākļus, darba devējs un darbinieks var vienoties par papildatvaļinājuma pārcelšanu uz nākamo gadu.
Līdzīgi kā ikgadējo atvaļinājumu, arī papildatvaļinājumu piešķir pēc pušu vienošanās, taču, atšķirībā no ikgadējā atvaļinājuma, papildatvaļinājumu piešķir darba dienās.
Papildatvaļinājumu pārceļ vai pagarina darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā – par to noteikti jānoformē darbnespējas lapa un par slimošanu jāpaziņo darba devējam. Ar darba devēju nepieciešams vienoties par atvaļinājuma pārcelšanu vai pagarināšanu par darbnespējas dienām. Darbinieks nedrīkst patvaļīgi, bez darba devēja ziņas pagarināt sev atvaļinājumu par slimošanas laiku.