Šī mājaslapa izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk

Virzību uzsāk likumprojekts par grozījumiem Trauksmes celšanas likumā

Trauksmes celšanas likums stājās spēkā 2019. gada 1. maijā, un tā mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, kas novēroti darba vidē, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Likums paredz, ka institūciju un juridisko personu, kuras nodarbina vairāk nekā 50 nodarbināto, pienākums ir izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, nodrošinot nodarbinātajiem iespēju droši ziņot par pārkāpumiem un garantēt viņiem aizsardzību.

2020. gada 6. augusta Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts par grozījumiem Trauksmes celšanas likumā, kurā iekļautās izmaiņas veicinātu trauksmes celšanu sabiedrības interesēs un Eiropas Savienības Trauksmes cēlēju direktīvas pārņemšanu.

Likumprojektā iecerēts precizēt pārkāpumus, par kuriem jo īpaši ceļama trauksme. Līdzšinējais prioritāro jomu saraksts tiks precizēts un papildināts ar patērētāju tiesību aizsardzību, transporta drošību, pārkāpumiem preču un pakalpojumu sniegšanā, valsts atbalsta caurskatāmību un citām ES direktīvā iekļautām jomām.

Grozījumi likumā paredz, ka turpmāk valsts garantētā aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī saistītām personām, kuras var būt kolēģi, citi atbalstītāji, juridiskās personas, kuras pieder trauksmes cēlējam.

Direktīvas pārņemšana paplašinās arī administratīvo atbildību. Grozījumi likumā rosina saukt pie administratīvās atbildības arī tos, kuri traucē trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanai.

Likuma grozījumiem, ar kuriem tiek pārņemta ES direktīva, jāstājas spēkā 2021. gada 17. decembrī.